Gombes nacionālais parks ir aizsargājamas zemes strēmele netālu no Tanzānijas rietumu robežas. Parka teritorija robežojas ar Tangaņikas ezeru, un tajā ir gan plašas pļavas, gan lapkoku un skujkoku meži. Gombes mežos dzīvo līdz šim uz Zemes visilgāk pētītā šimpanžu populācija.
Izpētīt šo vietu

Šimpanzes ir Centrālāfrikas un Rietumāfrikas (arī Tanzānijas) dabiskie iemītnieki. Tās dzīvo koku tuvumā, jo galvenā barība ir augļi, taču šimpanzes labprāt ēd arī lapas, kukaiņus un mazus zīdītājus (arī pērtiķus). Ejot caur šimpanžu mežu, var sadzirdēt šimpanžu saucienus un atbildes – ņurdēšanu un spiedzienus. Lai identificētu sevi un sazinātos ar pārējiem, šimpanzes izmanto tipiskos skaļos kliedzienus, kas sākas ar pastiprinātu elsošanu (“pant-hoots”).
Izpētīt šo vietu

Džeina Gudola (Jane Goodall) pārcēlās uz Austrumāfriku no dzimtās Anglijas 1957. gadā 23 gadu vecumā, lai izdzīvotu savu bērnības sapni — būt kopā ar Āfrikas dzīvniekiem. Viņa strādāja pie slavenā paleontologa Luisa Līkija (Louis Leakey), kurš uzskatīja, ka primātu pētīšana var sniegt norādes par cilvēku agrīnajiem priekštečiem. Džeinas kāre pēc piedzīvojumiem ļāva viņai 1960. gada jūlijā nokļūt Gombes mežos, taču tieši viņas unikālās pētniecības metodes mainīja modernās primatoloģijas pamatus.
Izpētīt šo vietu

Kad Džeina tikko bija ieradusies Gombes parkā, viņa dzīvoja teltī kopā ar savu māti, novērojumiem izmantoja lietotu binokli un ar zīmuli rakstīja kladē piezīmes. Viņa augām dienām vēroja šimpanžu uzvedību, pierakstot viņu ikdienas darbības un analizējot sociālo struktūru. Viņa drīz vien apjauta, ka viņas novērojumi ir pretrunā ar vairākumu izplatītāko priekšstatu par šimpanzēm.

Sākumā šimpanzes kautrējās no Džeinas, un tas apgrūtināja pētījumu veikšanu. Taču laika gaitā tās pierada pie viņas klātbūtnes, un Džeina varēja šimpanzes novērot tuvumā un pat mijiedarboties ar tām. Viņa redzēja, kā šimpanzes smejas, rotaļājas, sakopjas, meklē barību un medī. Viņa ir redzējusi arī vardarbību un ir pat bijusi lieciniece šimpanžu karam. Dzīvojot savvaļā kopā ar šimpanzēm, Džeina sāka atklāt viņu slepeno pasauli.

Pirmajā pētījumu gadā Džeina novēroja, kā šimpanze vārdā Deivids Sirmbārdis izmanto zāles stiebrus, lai no mazām alām izķeksētu termītus. Viņš izmantoja zāles stiebru kā darbarīku. Līdz tam zinātnieki bija uzskatījuši, ka tāda spēja raksturīga tikai cilvēkiem. Džeinas novērojumi pilnīgi izmainīja uzskatus par cilvēku saistību ar dzīvnieku pasauli. Tagad zināms, ka šimpanzes ir cilvēku tuvākais eksistējošais radinieks, kura DNS līdzība ar mūsējo ir 98%.

Atšķirībā no citiem dzīvnieku pētniekiem Džeina saviem pētījuma objektiem deva vārdus, nevis piešķīra numurus. Viņa izveidoja sistēmu, kurā šimpanžu mazuļu vārdi sākas ar tādu pašu burtu kā mātes vārds. Šis ir G burta ģimenes koks, un šī ģimene ir daļa no lielās Kasakelas šimpanžu kopienas. Gūgli, Gliteru un Gosameru tagad var aplūkot Ielas attēlā.

Džeinas Gudolas institūts (JGI) tika dibināts 1977. gadā, lai attīstītu aizsāktos pētījumus Gombes parkā un lai Džeinas zinātniskā darba rezultāti un humānie mērķi piesaistītu lielāku sabiedrības uzmanību. Mūsdienās institūta darba lauks aptver vairāk par Gombes parku – organizācija cīnās, lai aizsargātu 85% šimpanžu un viņu dabisko vidi visā Āfrikā. Savukārt institūta programma “Roots & Shoots” piesaista jauniešus visā pasaulē un mudina tos iesaistīties savas kopienas dabas aizsardzības projektos.

Gombes strauta pētījumu centra zinātnieki sadarbojas ar laboratorijām visā pasaulē, tostarp arī ar Djūka universitāti, lai palīdzētu akadēmiskajos pētījumos. Izmantojot Gombes parkā vairākās paaudzēs veikto pētījumu rezultātus kā atskaites datus, zinātnieki var prognozēt, kā izplatības teritorijas un sociālās struktūras izmaiņas un slimības var ietekmēt šimpanžu populāciju. Šimpanžu pētījumi var palīdzēt atrisināt arī noslēpumus par cilvēkiem (piemēram, SIV pētījumi Gombes parka šimpanžu vidū ir palīdzējuši virzīties tālāk HIV izpētē).

JGI institūts ir daudz ieguldījis, veidojot kopienas aizsardzības programmu, kas palīdz vietējiem iedzīvotājiem veidot ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus īstenojot reģionu vides aizsardzības mērķus, piemēram, panākot mežu platību atjaunošanu un cīnoties ar malumedniecībā iegūtā medījuma tirdzniecību. Investējot veselības un izglītības nozarē un piedāvājot resursu pārvaldības, lauksaimniecības un mežsaimniecības kursus, kopienas aizsardzības programmas veicina ekonomikas un kultūras attīstību, aizsargājot dabas resursus.

Lai būtu iespējams aizsargāt šimpanzes, ir jāaizsargā arī viņu dabiskā vide, taču tā turpinās arī aiz parka robežām. JGI institūts vietējiem iedzīvotājiem un parku uzraugiem visā Āfrikā izsniedz Android viedtālruņus un planšetdatorus ar iespējotu GPS sistēmu. Šīs ierīces ļauj mežu uzraugiem piefiksēt un sniegt informāciju par savvaļas dzīvniekiem un augiem, kā arī par nelegālām cilvēku darbībām. Šie dati tiek augšupielādēti mākonī, analizēti, izmantojot platformu Google Earth Engine, un nodoti attiecīgajai lēmējvarai.

Izmantojot mežu uzraugu informāciju un satelītattēlu datus, zinātnieki spēj pārraudzīt lielus šimpanžu dzīvotņu reģionus un to stāvokli. Lietojot jaunākās tehnoloģijas, zinātnieki var plānot un īstenot vides aizsardzības pasākumus, kā arī noteikt to lietderību. JGI vēlas izvērst mežu pārraudzību visās šimpanžu dzīvotnēs un padarīt šo vietu informāciju pieejamu visā pasaulē.

Gombes parka unikālā ekosistēma, šimpanžu populācijas rūpīgā novērošana un pārsteidzošie atklājumi vairāk nekā 50 gadu garumā padara to par elpojošu laboratoriju. Atklājumi, kas izdarīti Gombes parkā, piemērojami ekosistēmām visā pasaulē. Gombes parkā vērojams neskartas dabas skaistums, tas ir nozīmīgs savvaļas dzīvnieku un augu dabiskās vides un zinātnisko pētījumu centrs. Šī vieta nelīdzinās nevienai citai pasaulē.