Gīzas piramīdas ir vienas no vecākajām un iespaidīgākajām būvēm uz Zemes. Celtas pirms tūkstošiem gadu, tās joprojām apliecina civilizācijas senatnes inženierzinātņu sasniegumus. Ceļojiet pagātnē un atklājiet šos senos brīnumus.

Piramīda ir figūra ar trīsstūrveida plaknēm, kas virsotnē savienojas. Ēģiptē ir vairāk nekā 100 piramīdu, vairums no tām ir celtas kā faraonu kapenes, taču neviena no tām nav tik slavena kā Gīzas piramīdas. Piramīdas ir atrodamas arī citās pasaules daļās, tostarp Itālijā, Indijā un Meksikā.

Gīzas piramīdas tika uzceltas pirms 4500 gadiem IV dinastijas valdīšanas laikā, Ēģiptes zelta laikmetā. To būvniecībai vajadzēja aptuveni 85 gadus, un tās cēla trīs paaudžu faraoni – Heopss, Hefrens un Mikerins. Līdzās viņu kapenēm atrodas trīs mazākas – Valdnieka sievu piramīdas.

Lielā piramīda, ko uzcēla Heopss, bija pirmā un lielākā Gīzas piramīda. Tās augstums ir 139 metri (455 pēdas), un tā gandrīz 4000 gadu ir bijusi pasaules augstākā cilvēka veidotā celtne. Piramīdas izvietojums atbilst debespusēm un ir gandrīz precīzi vērsts uz ziemeļiem, kas ir neiedomājams arhitektūras varoņdarbs. Līdzās Lielajai piramīdai atrodas Heopsa laiva  pilnīgi neskarta saules laiva, kas paredzēta faraona nogādāšanai aizsaulē.
Izpētīt šo vietu

Hefrena piramīda ar balto virsotni ir šķietami lielākā no visām trim piramīdām, taču tā ir ilūzija – mazākā piramīda ir uzcelta uz paaugstinājuma, lai izskatītos augstāka. Ievērības cienīgs ir fakts, ka piramīdas simetriskās plaknes un identiskie leņķi tika izveidoti, izmantojot tik vienkāršus darbarīkus kā mērstienis un svērtenis.

Izpētīt šo vietu

Lielā sfinksa ir kaļķakmens skulptūra, kas, visticamāk, attēlo valdnieka Hefrena galvu ar lauvas ķermeni. Sfinksa ir mītiska radība, kas, kā uzskatīja faraoni, varētu viņiem nodrošināt saules dieva labvēlību aizkapa dzīvē. Daudzus gadsimtus Lielā sfinksa bija daļēji aprakta mainīgajās tuksneša smiltīs, taču tagad tā ir pilnīgi atrakta.
Izpētīt šo vietu

Trešā un mazākā Gīzas piramīda, kas atrodas kompleksa dienvidu malā, ir Mikerina kapenes. Šīs kapenes ir gan dāvājušas vērtīgus artefaktus, gan sagādājušas vilšanos arheologiem. Vispirms iekšpusē atrastie cilvēka kauli izrādījās pārvietoti no citas apbedījuma vietas; vēlāk piramīdā izraktais sarkofāgs nogrima, ejot bojā kuģim, kas to veda.
Izpētīt šo vietu

Nav īsti zināms, kā šī senā sabiedrība uzbūvēja tik milzīgus pieminekļus. Piramīdu būvniecībai bija nepieciešams uz Gīzas plato vest gigantiskus akmens bluķus un pēc tam izmantot slīpas rampas, trīšus un sviras, lai novietotu tos precīzā leņķī. Lielās piramīdas, kas ir tehniski sarežģītākas nekā agrākais pakāpienveida piramīdu stils, uzbūvēja desmitiem tūkstošu algotu strādnieku (nevis vergu).

Pēc faraona nāves viņa līķa mumificēšana, tostarp smadzeņu un iekšējo orgānu izņemšana, prasīja 70 dienu. Pēc tam mūmija tika “atdzīvināta” ar vairākiem rituāliem, piemēram, ar “mutes atvēršanas” ceremoniju, lai palīdzētu faraonam aizkapa dzīvē elpot un runāt. Tālāk mūmija tika ievietota koka zārkā un akmens sarkofāgā. Dažām mūmijām tika uzlikta maska, kā, piemēram, vēlāka laika valdniekam Tutanhamonam, kura maska apskatāma Google kultūras institūtā.

Piramīdas tika būvētas senās galvaspilsētas Memfisas apkārtnē, un arī tagad tās atrodas īsa brauciena attālumā no mūsdienu galvaspilsētas Kairas. Lai arī tas ir ērti tūristiem, atrašanās tik tuvu augošajai pilsētai ar tās troksni, gaismām un gaisa piesārņojumu rada problēmas piramīdu saglabāšanai.